No 2019. gada Pasaules banka vairs nefinansēs degvielas projektus

Pasaules Banka vairs nefinansēs naftu un gāzes projektus no 2019. gada, jo pieaug spiediens pāriet uz tīru enerģiju. Kā teikts, šis solis bija paredzēts, lai palīdzētu valstīm izpildīt solījumus par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, lai atbalstītu 2015. gada Parīzes nolīgumu. Šis aspekts noteikti ietekmēs arī dažādus citus finanšu aspektus. Vairāk raksta zaim247.com.

Ārkārtas apstākļos tiks apsvērta iespēja finansēt gāzi visnabadzīgākajās valstīs, kur ir skaidrs ieguvums attiecībā uz piekļuvi enerģijai nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Banka arī paziņoja, ka tas ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam sniegt 28% no tās aizdevumu apjoma klimata pārmaiņām. Pasaules Bankas pilnvaras ir nodrošināt finansējumu un citu palīdzību, lai palīdzētu jaunattīstības valstu ekonomikas attīstībai. Tā līdzfinansēja vienas dienas augstākā līmeņa sanāksmi, kuru aicināja Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), lai atrastu veidus, kā iegūtu naudu, kas nepieciešama, lai globālajā ekonomikā pārietu no fosilā kurināmā uz mazāk piesārņojošiem enerģijas avotiem un lai aizsargātu valstis pret klimata pārmaiņām – izraisītām katastrofām.

Eksperti uzskata, ka triljoni dolāru (2,42 triljoni eiro) ir jāiegulda tīras enerģijas tehnoloģijās, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi ierobežot vidējo globālo sasilšanu līdz diviem grādiem pēc Celsija.

Naudas trūkums jau sen ir ierobežojums globālajiem centieniem ierobežot globālo sasilšanu, ko pastiprināja ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) lēmums par Amerikas izslēgšanu no Parīzes līguma un līdz ar to arī izslēgšanu no finansējumu klimata pārmaiņu projektiem.

Savā 2016. gada pārskatā Pasaules Bankas grupa paziņoja, ka investīcijas ieguves rūpniecībā, kas ietver arī kalnrūpniecību, 2016. gadā ir ieguldījušas nedaudz vairāk par 3 miljardiem ASV dolāru (2,42 miljoniem eiro), kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tajā pašā laikā bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry) izteica draudus Amerikas valdības nepiedalīšanos samitā kā kaunu. Parīzes nolīgums prasīja 26 gadus ilgu darbu, lai panāktu tādu iesaistīšanos kā ir tagad, bet joprojām vēl ir ilgs ceļš ejams, sevišķi, ja nav atbalsta no valstīm, kas ir ekonomiski neatkarīgas un vienlaikus arī lielākās piesārņotājas.

Finansiāli tas nozīmē arī to, ka degvielas cenām vajadzētu kristies, jo tiek radīti aizvien jauni veidi, kā iegūt enerģiju. Jo vairāk tas gūs sabiedrības atbalstu, jo labāks būs rezultāts ilgtermiņā. Tas ir līdzīgi kā ar gaļas produktu ēšanu, kam ir iespējams atrast alternatīvas, kas nav tik destruktīvas. Katram vajadzētu izvērtēt, kāpēc tiek patērēta degviela un vai nav iespējams atrast citus risinājumus. Tā skaitā var būt arī kurināšana ar gāzi, kas joprojām tiek izmantota daudzās mājās u.c. Noteikti ir vērts atbalstīt tos uzņēmumus, kuri cenšas elektrību u.c. iegūt no atjaunojamajiem dabas resursiem kā saules, ūdens, bioloģiskajiem atkritumiem, быстрые деньги u.c. Finansiāli tas nemaz neprasa tik daudz, lai palīdzētu sasniegt labus rezultātus. ļoti labs piemērs ir Ziemeļvalstis, kur atkritumu pārstrāde enerģijā nav nekas svešs. Ievērības cienīgi ir arī dažādi elektriskie transportlīdzekļi, kuru iegādi atbalsta valsts ar finansiālu palīdzību, kas motivē iegādāties tieši šāda veida automašīnas

Pasaules Banka spēj ietekmēt situāciju visā pasaulē. To pierādīja gan ekonomiskā krīze, gan citi notikumi. Atteikšanās no finansēšanas degvielas industrijai ir liels solis pozitīvu izmaiņu virzienā. Tomēr arī katrs cilvēks var pieņemt noteiktus lēmumus un mainīt savu rīcību tā, ka ne tikai finanses no tā necieš, bet vienlaikus kaut kas cits arī ir ieguvējs.